Mana vecmāmiņa vienmēr stāstīja, ka lielo Ļeņingradas blokādi (tagad Sanktpēterburga) un badu viņa (un arī mana mamma) varēja pārciest tikai pateicoties mūsu kaķim Vasjam. Ja ne šis rižais huligāns, mana vecmāmiņa un mamma būtu nomirušas no bada -tāpat kā daudzi citi pilsētā.

Katru dienu Vasja devās medībās un nesa mājās peles vai pat lielu, resnu žurku. Vecmāmiņa pelas notīrīja un no tām pagatavoja sautējumu. Bet no žurkām iznāca labs gulašs.

Turklāt kaķis vienmēr sēdēja blakām un gaidīja ēdienu, bet naktīs visi trīs gulēja zem vienas segas, un kaķis viņas sildījis ar savu ķermeni.
Tuvojošos bombardēšanu kaķis sajuta pat ātrāk nekā bija izziņoja gaisa trauksmi. Šādos brīžos viņš sāka griezties uz riņķi un sērojoši murrāt, un vecmāmiņai bija laiks, lai savāktu lietas, ūdeni, mammu, kaķi un izskrietu no mājas. Kad ģimene devās uz bumbu patversmi, kaķi gluži kā ģimenes locekli ņēma līdzi un uzmanīja, lai ar viņu nekas nenotiek.
Šķir otru lapu, lai lasītu tālāk
Tevi noteikti interesēs
- Rēzeknes veikala kasiere ”man pačukstēja” kāpēc nevajadzētu iepirkties pašapkalpošanās kasēs
- Cilvēki, kuri aiziet pensijā laimīgi un paliek tādi arī ilgtermiņā, parasti piekopj šos 7 ikdienas paradumus
- 13. decembris – datums, kas brīdina par iespējamām nelaimēm: ko šajā dienā nedarīt, lai tās nepiesauktu
- Uzkoda Jaunajam gadam, kas saglabājas ilgāk svaiga par salātiem: nav pat jāstājas pie plīts, un tā vienmēr kļūst par galda rotu
- “Cik ļoti laiki ir mainījušies” teica mana vīramāte, kad es sacēlu vētru par Omnivas kurjeru, kas kavējas; “Agrāk tādu pat nebija”
- Iztērēju visu Māra ietaupījumus un uzrīkoju sev pamatīgu Vecgada vakaru Taizemē; kas viņam par to bija sakāms









